16.5.08

KKas par izlasi....

Latvijas basketbolā šogad parādījusies jauna tendence – izlases spēlētāji, atsaucoties uz garo sezonu, sākuši arī publiski prātot par atteikšanos no līdzdalības valstsvienības turnīros.

Latvijas Basketbola savienības nelabvēļi varbūt lūkos šo gaisā uzvirmojošo neskaidrību novelt uz jauno izlases treneri Nenadu Trajkoviču. Sak, puišiem pie šī speciālista spēlēt nav iekāriena, tādēļ jau laicīgi tiek domātas atrunas. Domāju, ka tās ir muļķības. Latvijas basketbolisti nav tik izlutināti ar lieliskiem treneriem, lai par Trajkoviču izveidotos spēcīgs negatīvais viedoklis vēl pirms viņa iepazīšanas. Manuprāt iemesls, kādēļ iespējamie atteikumi parādījušies tieši šogad, ir cits.

Pēc ilgāka pārtraukuma arī mūsu pusē beidzot ir parādījusies vietējā mēroga basketbola superzvaigzne un rūpīgi tiek sekots vai ikkatram viņa solim. Protams, runa iet par NBA kluba Goldensteitas „Warriors” centra spēlētāju Andri Biedriņu. Kad šoziem sezonas vidū pasliktinājās Biedriņa sniegums, līdzjutēju tūkstoši sāka apspriest cēloņus. Talkā nāca arī mediju pārstāvji un pavisam drīz visiem bija skaidrs – Biedriņš noguris pēc garās vasaras izlasē. Pats basketbolists februārī intervijā eSports.lv izteicās pietiekami skaidri: „Pagājušovasar nospēlēju izlasē - protams, viss bija forši, un es guvu daudz pozitīvu emociju. Taču šobrīd, sezonas vidū, es pamazām sāku just, ko tas ir prasījis - jūtu, ka sāku nogurt. Tikai tagad saprotu, ka tas ir cieši saistīts - tos mēnešus, ko parasti pavadīju mierīgākā režīmā, pagājušovasar kārtīgi nostrādāju izlases treniņos. Visu jūliju, augustu un septembri. Protams, pēc Eiropas čempionāta bija trīs brīvas nedēļas un sezonas sākumā jutos labi, taču tas viss jau nekur nav pazudis - sakrājas. Piemēram, uz šo brīdi es jūtos nedaudz noguris, jo nāk atpakaļ viss, ko esmu vai neesmu izdarījis vasarā. Tāpēc saku vēlreiz - tagad nevaru neko solīt.”

Arī agrāk basketbolisti klusāk vai skaļāk bija dalījušies līdzīgās pārdomās, taču neviens no viņiem nebija Biedriņš – spēlētājs, par kuru runā pilīs un būdiņās. Fani uzzināja par šādu problēmu, to plaši apsprieda kā sporta funkcionāri tā tradicionāli visnotaļ naidīgie eSports.lv komentētāji un vai visi attaisnoja basketbolista tiesības izvēlēties. Iepriekš kas tāds nebija pieredzēts.

To visu nešaubīgi pamanīja arī citi Latvijas izlases spēlētāji un apzināti vai neapzināti tas noteikti ir ietekmējis dažu mūsu komandas līderu domas. Ja jau Andris tikai pēc savas pirmās vasaras lielajā izlasē atzīst šo problēmu, tad kādēļ mums ar to cīnīties jau kuro gadu pēc kārtas – varētu domāt vairāki pieredzējušāki meistari. Arī sabiedrība uz Biedriņa teikto ir reaģējusi saprotoši, tad gan jau izpratīs arī mūs. Un tā nu pirms nedaudz vairāk kā mēneša Kristaps Janičenoks, bet pavisam nesen „Sporta Avīzē” arī Armands Šķēle ir pauduši nogaidošu nostāju par līdzdalību šoruden paredzētajās 2009.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs.

Spēlētāju pozīcija ir pilnīgi saprotama un ceru, ka tā atradīs dzirdīgas ausis arī Latvijas Basketbola savienībā. Taču šoreiz par ko citu – dubultiem standartiem. LBS īpašā attieksme pret Andri Biedriņu var (un jau ir sākusi) atspēlēties sadarbībā ar pārējiem spēlētājiem. Līdz šim basketbolisti tika cienīti, bet ar viņiem neviens īpaši neauklējās un līdzdalība nacionālajā izlasē likās kā pašsaprotama lieta. Tagad Andra Biedriņa gadījumā attieksme ir daudz tolerantāka un ir tikai loģiska citu basketbolistu vēlme jaunos standartus attiecināt arī uz sevi – pat ja tas neietilpa LBS plānos. Tādēļ nav brīnums, ka par līdzdalības lietderību prāto ne vairs tikai viens Biedriņš, bet arī Janičenoks un Šķēle. Ja nebūtu LBS īpašā attieksme pret Biedriņu, iespējams, nebūtu arī Janičenoka un Šķēles pārdomu un mums visiem rudenī būtu lielākas cerības laukumā redzēt spēcīgāko iespējamo Latvijas valstsvienību.

Talkdep.com

15.5.08

Dinamo

Katra KHL komanda savā starpā spēlēs četrās divīzijās, un katrs klubs aizvadīs pa divām spēlēm savā laukumā un izbraukumā ar savas divīzijas komandām, kā arī pa vienam mačam mājās un izbraukumā ar citas divīzijas komandām.

Pēc čempionāta pirmā posma beigām 16 labākās komandas nodrošinās dalību play-off izcīņā, turklāt katras divīzijas uzvarētāji izslēgšanas spēļu turnīrā iekļūs automātiski. Pārējās komandas, kas būs sakrājušas visvairāk punktus regulārā čempionāta beigās, play-off izcīņā iekļūs neatkarīgi no divīzijās, kurā tie spēlē.

No divām komandām, kas cietīs neveiksmi pusfinālos, KHL bronzas medaļas iegūs klubs, kas regulārā čempionāta ieskaitē būs ieņēmis augstāko vietu. Sākot ar 2009./2010. gada sezonu, sakarā ar pieaugušo komandu skaitu, divīzijas tiks noteiktas pēc ģeogrāfiskā principa.

"Vakar mums zvanīja kluba "Karlovy Vary" pārstāvis, kurš izteica vēlēšanos spēlēt KHL, taču no nākamās sezonas. Vispār, klubu interese ir milzīga un izveidojusies pamatīga rinda," pastāstīja KHL izpilddirektors Vladimirs Šalajevs.

KHL uzstādījusi arī klubu algu griestus. 2008./2009. gada sezonā hokejistu algām katrs klubs varēs tērēt ne vairāk par 620 miljoniem rubļu. "Ja šie griesti tiks pārkāpti, klubam tiks piemērots sods – būs jāmaksā soda nauda, kas būs līdzvērtīga tai summai, par kādu tiks pārsniegts šis limits. Ja tas atkārtosies vēlreiz, komanda no nākamās sezonas tiks izslēgta no KHL," pavēstīja Šalajevs.

Tomēr KHL spēlējošie klubi būs tiesīgi spēlētājiem izmaksāt prēmijas, kas neietilps algu griestos.

Kopējā komandas pieteikumā laika posmā no 2008. gada 1. septembrim līdz play-off sākumam varēs būt ne vairāk par 25 hokejistu vārdiem, ieskaitot trīs vārtsargus. Tāpat noteikts arī leģionāru limits: komandas sastāvā var būt ne vairāk par pieciem ārzemju laukuma spēlētājiem. Leģionārs-vārtsargs būs līdzvērtīgs diviem leģionāriem-laukuma spēlētājiem. Uz Latvijas, Baltkrievijas un Kazahstānas klubiem jebkādi leģionāru ierobežojumi un aizliegumi neattiecas.

Uz katru KHL čempionāta spēli pieteikt varēs ne vairāk par 21 hokejistu, tajā skaitā ne vairāk par četriem leģionāriem neatkarīgi no spēlētāju ampluā. Tajā pašā laikā, klubs uz spēli nevarēs pieteikt vairāk par vienu ārzemju vārtsargu. Vārtsargs-leģionārs, kurš pārstāvēs Krievijas klubu, regulārajā čempionātā nedrīkstēs aizvadīt vairāk par 50% spēles laika.

Tāpat kļuvis zināms, ka KHL pirmā spēle tiks aizvadīta 2. septembrī, kad savā starpā spēlēs Ufas "Salavat Julaev" un Jaroslavļas "Lokomotiv" klubi. Galīgais KHL kalendārs tiks apstiprināts jūnija sākumā. Pēc Šalajeva vārdiem, tas jau esot gatavs, tomēr tagad jāgaida Starptautiskās ledus hokeja federācijas (IIHF) apstiprinājums.

Kalendārs būs ļoti smags, jo 2009. gada pasaules čempionāts hokejā startēs ļoti agri, aprīļa 20. datumos. Savukārt pusfināla un fināla sērijas tiks spēlētas līdz četrām, nevis trim uzvarām.

Atgādināsim, ka Latvijas komanda Rīgas "Dinamo" KHL regulārajā čempionātā spēlēs Harlamova divīzijā kopā ar Omskas "Avangard", Jaroslavļas "Lokomotiv", Toljati "Lada", Novisibirskas "Sibir" un Habarovskas "Amur" komandām.

Focusdep.com

Vismaz 3 vieta buus :D

Pirmais puslaiks – Ventspils sāk un uzvar
Valdis Valters starta pieciniekā bija veicis divas maiņas, kamēr Gašpers Okorns vienīgi pieredzējušā Uvja Helmaņa vietā laukumā sūtīja Pāvelu Veselovu. Kaut kā pārsteigt šādi piecinieki nespēja ne vienu, ne otru komanda. Mačs sākās ar diezgan līdzīgu cīņu, bet ceturtdaļas otrajā pusē viesi pamazāk sāka attālināties. Kamēr ventspilnieki guva punktus no tālākas un tuvākas distances, mājinieki sāncenšu aizsardzību apspēlēja ar pamatīgām grūtībām. Skanot desmitminūtes beigu signālam tablo vēstīja likumsakarīgu BK "Ventspils" pārsvaru – 31:18. Interesanti, ka lielāko daļu punktu ventspilniekiem savāca trīs spēlētāji – 10 punktus guva Džastins Lavs, deviņus sameta Pāvels Veselovs, bet astoņi bija Džerija Maknamaras rēķinā.

Otrajā ceturtdaļā vefiešiem klājās vēl smagāk, jo nepilnu sešu minūšu laikā viņiem izdevās gūt vien četrus punktus, kamēr ventspilnieki atbildēja ar desmit. Akins Akingbala pēc Raimonda Gabrāna piespēles triecot bumbu grozā panāca jau 41:22, tomēr turpinājuma šim izrāvienam nebija. Mājinieki guva sešus punktus pēc kārtas, ar ko mača gaitas salaušanai gan bija par maz. Pēc desmit spēlētām minūtēm ventspilnieki bija iekrājuši 15 punktu pārsvaru – 48:33. Zinot, ka pirmā mača otrajā puslaikā BK "Ventspils" nospēlēja ievērojami labāk, nekā pirmajā, varēja domāt, ka spēles liktenis jau izšķirts, tomēr tāpat bija zināmi gadījumi, kad Okorna padotie lielu pārsvaru izsēj vienā rāvienā.

Jubilāri intrigu tomēr sarūpē
Otrais puslaiks sākās ar Jura Patmalnieka uguņošanu, kurš divas reizes pēc kārtas iemeta no tālmetienu līnijas (48:39), un uzreiz kļuva interesantāk. Sajutuši, ka maču vēl var glābt, VEF spēlētāji sāka enerģisku pakaļdzīšanos un tiešām pamazām deldēja savus mīnusus. Ceturtdaļas vidū Māris Gulbis noslēdza uzbrukumu ar precīzu metienu divu punktu vērtībā, pietuvinot savu komandu viena metiena attālumā - 54:52. Ceturtdaļas turpinājumā aukstasinīgāk un pacietīgāk tomēr nospēlēja viesi. Vispirms mājiniekus ar tālmetienu atvēsināja pirmās spēles neveiksminieks Raimonds Gabrāns, pēc tam Akselis Vairogs divas reizes bija precīzs no soda metienu līnijas, panākot BK "Ventspils" komfortablāku pārsvaru 59:52. Mājinieki gan spēja panākt -3 (58:61), tomēr pirms izšķirošajām desmit minūtēm ventspilnieku pārsvars jau bija sešas acis - 66:60.

Tās sākumā Lavs un Gabrāns ar tālmetieniem panāca 72:62, un šāds pārsvars turējās arī atlikušajā laikā. Komandas punktus guva pārmaiņus, tāpēc viesu pārsvars nedz palielinājās, nedz saruka, kas, protams, bija pa prātam ventspilniekiem. Tiesa nepilnas divas minūtes līdz mača beigām Ronalds Zaķis, triecot bumbu no augšas, panāca 75:81 un iededza pēdējo cerību staru. Nākamais BK "Ventspils" uzbrukums bija neprecīzs, tomēr VEF atbildēja ar to pašu, un kad minūti līdz mača beigām no tālmetienu līnijas precīzs bija Jānis Strēlnieks, kļuva skaidrs, ka šajā cīņa viss ir galā. Mājinieki, kas otrajā puslaikā parādīja lielisku cīņas sparu, kluba atjaunošanas jubilejā tomēr palika bez patīkamākās dāvanas – 84:77 un 2:0 BK "Ventspils" labā, un, kas zina, varbūt jau sestdien mēs uzzināsim šīs sezonas bronzas komandu.

Cyberdunk.com